Latvijā Dzejas dienas sākās ar devīzi “Dzeja svin!”, jo šogad godinām Dzejas dienu 60. gadskārtu un Raiņa 160. dzimšanas dienu. Septembris ir laiks, kad sakām lielu paldies cilvēkiem, kuri raksta dzeju un ar savu darbu iedvesmo citus.
Rosīga un radoša gaisotne Dzejas stundās bija arī mūsu skolā. Skolotāji aicināja skolēnus ikdienā neaizmirst vārda spēku un katram atrast savu ceļu pie dzejas.
Jaunāko klašu un pamatskolas skolēni mācījās un runāja no galvas Gitas Andersones, Jāņa Raiņa un citu dzejnieku dzejoļus, arī ilustrēja tos. Dzejas stundās skanēja arī Māras Cielēnas, R.Blaumaņa dzejoļi, kurus skolēni ne tikai izteiksmīgi lasīja, bet arī analizēja. Šīs stundas arī noderēja, lai pamatskolas skolēni atkārtotu zināšanas par tēlainās izteiksmes līdzekļiem. Vidusskolēni vēlreiz ieskatījās Dzejas dienu vēsturē, iepazina dažādas dzejas formas un mēģināja uzrakstīt dzejoli kādā no dzejas formām. Skolēni iejutās arī dzejnieku lomā – veidoja un prezentēja savus dzejoļus, izmantojot dzejnieku vārsmas. Siltu un mīlīgu noskaņu kādam latviešu valodas kabinetam piešķīra arī Dzejas koks ar krāsainām kļavu lapām, uz kurām skolēni bija uzrakstījuši savas asociācijas par vārdu ‘dzeja’. Vidusskolēni uzsvēra, ka dzeja ir kā zāles, kas stiprina dvēseli un sirdi. Daži skolēni izteicās, ka būtu priecīgi, ja dzimšanas dienā kāds viņiem uzdāvinātu dzejas grāmatu.
Dzejas dienas mums visiem atgādina, ka literatūra ir dzīvs spēks, tā palīdz saskatīt dziļāk, domāt plašāk un just patiesāk.
Paldies latviešu valodas skolotājiem, kuri ar savu darbu un radošumu padara Dzejas dienas dzīvas, skaistas un neaizmirstamas!
Informāciju apkopoja S.Lukaševiča
