Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Tas ir laiks, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi.
Svētku galvenā būtība ir prieks par pavasara tuvošanos, gaismas atgriešanos. Meteņi bija budēļu sagaidīšanas diena vai budēļos ejamā diena (pēc meteņiem budēļos vairs negāja). Tieši Meteņos pēdējo reizi ziemā bērnudārzā notika masku gājieni, kad, dziedot, dejojot, viens otram labu vēlot, bērni devās ciemos. Šoreiz pašu rokām, sadarbībā ar vecākiem darinātās maskās gāja sagatavošanas un vecākas grupas meitenes un zēni.
Meteņos sastopama arī meteņa dzīšana jeb meteņa mīziens – tā ir tradīcija, kad pa istabas augšu, klētsaugšu vai uz kāda kalniņa staigā Metenis un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Visbeidzot Metenis mūkot pats nomet “zelta pogas” vai uzlej ūdeni apakšā gaidošajiem bērniem.
- Meteni, Meteni, met mums pankūkas! – kliedza bērni.
Metenis aplēja bērnus ar ūdeni, izbēra viņiem pogas un tikai tad atnesa katrai grupiņai pilnu grozu ar pankūkām.
Bērni ar prieku dzina Ziemu ar vārdiem –“Ej, Ziema, prom!”.
Garām ir Sveču liešanas laiks un Meteņi, no kalniņa vizināšanās un zelta pogu linu galos piesaukšanas laiks un zīlītes sāk skandēt pavasara dziesmu, kad lācis ziemas migā jau apgriezies uz otriem sāniem, kad mežā un laukā sāk izskatīties un sajusties citādi, tad skaidrs ir viens – esam ceļā uz pavasari!
Informāciju sagatavoja pirmsskolas izglītības skolotāja Svetlana Makejeva.
