Maijs – tas ir ne tikai pavasara pilnbriedums, bet arī atvadu laiks.
Skolā ir daudz īpašu dienu – Zinību diena, izlaidums, Ziemassvētki… Taču Pateicības diena ieņem īpašu vietu. Tā nav saistīta ar atzīmēm vai programmām. Tā ir diena, kad sakām vienkāršu, bet svarīgu vārdu – “Paldies!”
Pateicības dienā mēs atceramies tos cilvēkus, kuri ikdienā ir blakus – skolotājus, kas pacietīgi un ar sirds gudrību vada mūs cauri zināšanu pasaulei, vecākus, kuri tic mums, atbalsta un palīdz nepadoties, un klasesbiedrus, kas kopā ar mums dalās smieklos, panākumos un arī grūtībās.
Šī diena ir īpaša – tā apvieno smaidus un asaras, pateicību un vēlējumus, atmiņas un jaunas apņemšanās. Skolēni, kuri vēl nesen sēdēja klasēs, šķirstīja mācību grāmatas un rakstīja kontroldarbus, nu ir gatavi doties pretī savam nākotnes aicinājumam. Ar gudru padomu pirmklasnieki un 11. klases skolēni deva ceļamaizi 12. klases skolēniem!
Skolotāji šodien ar lepnumu un siltumu skatās uz saviem audzēkņiem. Viņu darbā ieguldītās rūpes, pacietība un zināšanas nu atspoguļojas šajās jaunajās personībās – pašapzinīgās, nobriedušās un spējīgās.
Vecākiem šī ir sirds piepildījuma diena – redzēt savu bērnu stāvam uz jauna dzīves pakāpiena, vēlēt viņiem veiksmi un ticēt, ka viņi spēs piepildīt savus sapņus.
Pēdējā zvana ieskandināšana r nav tikai ceremonija – tas ir simbols. Tas skan kā atgādinājums – skola ir devusi zināšanas, vērtības un pamatus, bet tālāk ceļš ir pašu rokās. Šī ir diena, kad jāpasaka “paldies” – skolotājiem, skolasbiedriem, vecākiem, un arī pašiem sev.
Lai katrs zvana skaņās ieklausās ar sirdi. Lai šis brīdis paliek atmiņā kā viens no svarīgākajiem dzīves pieturas punktiem.Lai ceļš uz priekšu ir gaišs, drosmīgs un piepildīts!
Informāciju apkopoja I.Ņevedomska
