Dzejniece Elvīra Bloma saka: “Man kā cilvēkam… es bez tās vienkārši nevaru iztikt. Bez dzejas. Jo, protams, izdzīvot varētu, vai varētu dzīvot… Jo dzeja ir kaut kas, kas dzīves kvalitāti diezgan pamatīgi uzlabo, un bez tās, es domāju, mēs zaudētu kā cilvēki.”
Dzejas dienas Latvijā ir laiks, kad skaisti, dziļi vārdi iziet ielās un kļūst dzīvi. Septembrī parkos, kafejnīcās un dažādās pilsētas vietās satiekas dzejnieki, lasītāji un vienkārši ziņkārīgie. Dzeja šajās dienās skan gan nopietni, gan asprātīgi, reizēm pat pavisam negaidīti. Tā var likt pasmaidīt, aizdomāties vai uz brīdi apstāties ikdienas skrējienā. Arī mūsu skolas skolotāji Dzejas stundās bija radoši un aicināja skolēnus iesaistīties dažādās interesantās un izzinošās aktivitātēs.
Jaunāko klašu skolēni mācījās veidot dzejas piecrindi, deklamēja dzejoļus no galvas. Pamatskolas posmā skolēni ne tikai lasīja Aspazijas dzejoļus, ilustrēja tos un arī paši izmēģināja roku dzejoļu sacerēšanā, bet pat bija sarīkojuši Dzejas dienu pikniku, lai baudītu rudenīgo noskaņu un dzeju, kas katru septembri virmo gaisā. Šoreiz dzeja atdzīvojās bērnu iestudētajos dzejoļos. Skolēni ar lielu aizrautību iejutās dzejoļu tēlos, izteica to noskaņu ar balsi, kustībām un emocijām, zīmējumiem un dekorācijām, jo dzeju var ne tikai lasīt, bet arī izdzīvot, izspēlēt un sajust. Un, protams, īsts pikniks nav iedomājams bez sedziņām un gardumiem! Citās klasēs Dzejas dienu ietvaros skolēniem literatūras stundās bija uzdevums padomāt: ja dzejolis ar kādu dabas motīvu nebūtu tikai vārdi uz papīra, bet kļūtu par kādu priekšmetu, dabas parādību, dzīvnieku vai simbolu – kas tas būtu? Skolēni dzejoļus ietērpa dabas tēlos un izrotāja Latvijas karti. Vidusskolēni ielūkojās I. Ziedoņa minimismu pasaulē. Izrādījās, ka, lai pateiktu ko lielu, nemaz nevajag daudz vārdu. Tāpēc skolēni paši mēģināja radīt savus minimismus. Un jāatzīst – dažiem sanāca pat ļoti labi. Savukārt citi pētīja latviešu dzejnieku dzejoļu krājumus, analizēja dzejoļus, kuri viņus uzrunāja.
Dzejas dienas atgādina, ka arī vārdiem var būt liels spēks. Un, iespējams, pēc kāda dzejoļa noklausīšanās pasaule šķiet mazliet krāsaināka.
Paldies visiem, kas palīdzēja Dzejas stundām notikt un skanēt – mūsu radošajiem skolēniem un atsaucīgajiem skolotājiem!
Informāciju apkopoja S.Lukaševiča
